#13 ņamma

Es dievinu vasaras debesis. Es esmu iemīlējusies vasarā un saproti to kā tīk.
Tu esi pamanījis, ka mākoņi dažreiz ir kā milzīgs kalns ar putukrējumu, kur vienīgais kas trūkst ir sārts ķirsītis tā virspusē? Ik pa laikam mani pārņem vēlme un sapnis - būt tur, augšā, sēdēt uz mākoņa maliņas un izbaudīt, dzīvot, patvērties, elpot .. Jādomā, ka tur ir realizējams ik viens sapnis, ikviena vēlme. Un pat, ja es nezinu vai pilnīga gribas brīvība ir pozitīva , tad es pavisam noteikti zini, ka vēlos tur atrasties kopā ar Tevi ēst mākoņus ar karotēm kā mozzarellu un ar mīlestību audzēt saulesstarus kā visgardākās zemenes.
Uzdrīksties sapņot.

#12 Nakts

Diezgan ironiski cik ļoti mēs mēdzam pieķerties ne tikai cilvēkiem, bet lietām. Vakar biju uz Viņa krustmeitas 8 gadu jubileju, pilns ar mazām meitenītēm, troksnis un smiekli, tik sen nebiju bijusi tādā atmosfērā, bet nu stāsts ne par to. Vienas spēles laikā, kurā es sazin kā biju nokļuvusi krimināļa lomā viena no mazajām meitenītēm ieķērām manās biksēs un nelaida vaļā, pēc brītiņa bija tāda nodevīga šviiiik skaņa un mana sirds salecās, bet par laimi biksēm nebija ne vainas. tad meitenīte izdomāja, ka bikses nav pietiekami labs veids, kur pieķerties un viņa ieķērās manā kaklarotā. Viens īss brīdis un viņa smejoša lec prom un viņas rokās ir mana mīļotā zvaigzne, ķēdīte saplēsta karājās man ap kaklu un uz brīdi man šķita, ka mana sirds apstājas. Muļķīgi, bet tā rotiņa man ir ļoti mīļa, tik pat mīļa kā cilvēks, kas to uzdāvināja un es nekad nebiju apsvērusi domu, ka viņa varētu pazust, kad tā meitenīte izlaiž manu zvaigznīti no rokām ārā un viņa nokrīt garajā zālē es pamiru. Tajā rotiņā glabājas daudz svarīgu un mīļu atmiņu, daudz smieklu un asaru, tajā rotiņa ir daļa manas bērnības, manas tagadnes un nākotnes. Es viņu atradu, pat ne pēc tik ilgas meklēšanas un atvieglojums bija tik grandiozs, ka es gandrīz noģību. Paldies Viņam, jo Viņš uzreiz juta pārmaiņas manī un spēle tik pārtraukta.
gribētos pieteikt, lai nepieļaujiet manas kļūdas un neļaujiet sev pieķerties lietām, bet es to nedarīšu. Dzīvojiet tā, lai jūsu lūpas un sirdi rotātu smaids, viss pārējais ir pupu mizas.
Laikam muļķīgi no manis bija kaut ko tik svarīgu ņemt līdz uz mazu bērnu svinībām. Bet nu tas man tikai atgādināja, cik ļoti man svarīgs ir saulestariņš, un cik ļoti es pēc viņas ilgojos. Bet nu tas laikam būs mūsu noslēpums. Nestāsti nevienam.