Atkal skotos uz lidmašīnām un domāju: "Paņem mani līdz."

Man gribas kaut kur aizbraukt.
        Man gribās sniegu, pikošanos un sniegavīra celšanu( bet tādu īsto ar burkānu deguna vietā un podziņām mētelītī). Man gribās klusu vakaru pie kamīna, karstvīnu un mieru sveču gaismā. ( Gluži kā no Turn Around videoklipa ar tiem kolosālajiem suņiem, tikai ar Jumi vēl pa vidu). Man ir apnicis uztraukties par to vai mans puisi nav piedzēries apmaldījies kaut kur mežā starp Lielvārdi un Lēdmani, vai uztraukties par to, lai kasē nebūtu iztrūkums manas algas izmērā. Gribās ... īstus Ziemassvētkus.

      Labi... atzīstos arī pludmale, saule un mojito man kārdina. Basa kājas, smiltis un īsi svārki. Dejas nakts karstumā un trakas peldes ik pēc stundas. Vai arī ūdensmotocikli! Oh, tas būtu kolosāli. Šurpu turpu, vējš matos.
Hmm, kāpēc gan ne?
Ak jā.
Sesija.

The sweetest thing

murrr

Šobrīd es tevi redzu retāk nekā dažus no saviem pircējiem. Un gan jau es pieradīšu un man būs tik pat ļoti vienalga cik tev.

.

"If I accept you as you are, I will make you worse; however if 
I treat you as though you are what you are capable of 
becoming, I help you become that." 

-- Johann Wolfgang Von Goethe


Padomā, tu sapratīsi ka tā tas tiešām ir. pieņemt otru cilvēku ir vieglāk, palīdzēt viņam sasniegt savu potenciālu? tas jau ir tas pats grūtākais, un tai pašā laikā brīnišķīgākais. 

Today's Inspirational Quote:

"Now if you are going to win any battle you have to do one
thing. You have to make the mind run the body. Never let the
body tell the mind what to do. The body will always give up.
It is always tired morning, noon, and night. But the body is
never tired if the mind is not tired. When you were younger
the mind could make you dance all night, and the body was
never tired... You've always got to make the mind take over
and keep going."

-- George S. Patton 

Murr

beidzot pienākusi piektdiena. wippi. Lai arī bezgala daudz brīva laika, dienas skrien ar vēja spārniem.

Love it.

funny ^.^

Piena zupa ^^ Lielā karote un divas bļodas, sēžot uz celīšiem virtuvē pie beņķīša, kamēr kāds cits rotaļājās ar manām rotaļlietām :P  

lai jums lieliska nedēļas nogale :*

# Rudens

Es šodien jūtos tā savādi, kā cielava, kuras bērns ir saslimis un nespēj vairs lidot, un es esmu pieņēmusi lēmumu palikt tepat, kur ziemas ir asins stindzinošas un rūpēties par viņu.
Laiks paliek ar vien aukstāks un aukstāks un mazais ar vien vājāks un vājāks, bet es nepadodos. Lai padarītu ligzdu ziemas izturīgu es skrienu pretī rudens vējam pēc siltākajiem zariņiem, un lai arī cik reizes tas vējš mani neatpūstu atpakaļ, es turpinu celties, atplest savus spārnus un lidot kaut ar asarām acīm, kaut ar sāpošu ikvienu ķermeņa daļiņu, jo tas viss ir nieks salīdzinot ar sāpēm ko izjūt sirds domājot par mazo ķermenīti, kas guļ ligzdā un lēnam dziest.
"Mammīt," viņš čukst, "lido prom, tu te neizdzīvosi, lido pie brāļiem, lido pie saules! ( es tāpat lēnām mirstu.)" Bet ir taču atšķirība liela - vai tu nomirsti vienatnē, vai ar kāda spārnu, kas tev apsedz un sargā no aukstuma. Vienatne ir biedējoša. ( Bet kurš gan zināja, ka arī kopā esamība var būt tik bezgala sāpīga?). Ir jācīnās līdz pēdējām. Man ir tikai divi spārni un kājās un es neesmu spējīga savu dēlu aizvest uz siltajām zemēm. Esmu nespēcīga dabas priekšā, bet tik un tā es cīnos.
"mammīt, pietiek!"
Bet nē, nepietiek, jo kā gan es spētu kaut iedomāties par sevis glābšanu, ja neesmu spējīga izglābt dārgāko, kas man ir?

Fuhh, palika mazliet labāk. Ik pa laiciņam padomājiet par to, kas jums ir. Ik pa laiciņam pamēģiniet vienkārši tāpat, bez nekāda iemesla izdarīt kaut ko jauku.

"Ziedi, Dāvanas,Šokolāde tas viss, protams, ir ļoti jauki, bet sms aukstā rīta: " Tu silti saģērbies?" tas ir mīļi."

Making it possible

Hõla :)

PIedodiet, ka tik ilgi neesmu te neko ierakstījusi, bet nu pēdējās nedēļās bija notikumu pilnas un tajā pašā laikā pilnīgi vienādas. Un tā kā man bija visiem zināmās interneta problēmas tad vienu laiku ierakstīt nevarēju vispār neko.
Un. Es ļoti ļoti nožēloju, ka nevarēju būt Latvijā, lai apsveiktu Annu, Elīnu un Kikiņu, bet nu es novēlu novēlotu veiksmi un apsolos atvest visforšākās dāvaniņas kādas varēšu te atrast, un ar Annu mēs kko izdomāsim, Tu mazā pasaules klaiņotāja. Man jūsu visu ļoti pietrūkst :( Es vienmēr esmu zinājusi ka esmu Latvijas bērns un tagad tas tikai pierādās.
VAkar biju Goole, aizbraucām ar Tomu satikt viņa brālēnu, kurš man par lielu prieku atdeva man savus safety boots. Kaitina tas angļu prikols, ka strādājot obligāti jābūt safety bootiem, viņiem ir tādi metāļi iekšā, ka ja kkas uzkrīt tad nesāp, it kā jau baigi forši, bet tie apavi ir dārgi un  smagi. Tad jau redzēs kā valkāsies.
Goole vispār ir diezgan interisanta pilsētiņa, bet ļoti, ļoti maza, varbūt tāpēc viņa arī liekas interesanta :D. Tāpēc arī daudz mierīgāka nekā Doncaster.
Es tā īsti nezinu ko vēl man jums pastāstīt. Ah. Es tomēr tiku japāņu valodas pirmajā grupā. Tātad ir izlimts ko es studēšu.
Atpakaļ es droši vien braukšu ap pirmo septembri. Vēl īsti nezinu jo biļetes nav nopirktas. bet nu tā mēs te plānojam.
Bet rīt uz darbu. Wish me luck ^^

Nju ceru, ka jums viesiem labi iet ^^ Izbaudiet atlikušo vasaru un neaizmirstiet par mani XD Bye Bye
:* :*

Or I get there :)

Cherry cola

Es esmu pilnīgi izlaista XD Jau otro dienu saņemu brokastis gultā, un ceļos tik ap 11tiem. Bet nu labi šonedēļ jau var pasist gurķi, tad jau nākošnedēļ būs jāsāk strādāt.
Šodien pastaigāju pa veikaliem, biju mīļotajā H&M, Waterstones un kur tik vēl ne, bet ja kaut kas man godīgi ir jāsaka, tad nu nevienā veikalā neesmu redzējusi smukākas rotiņas par Lindas taisītajām. Visas tādas paviršas un dārgas. MUHAHAHA ( neņemiet mani prātā ) Bet grdzentiņu gan atradu ideālu, ak nauda, kur tu pazudi?
Tā kā Toms atkal strādā līdz 2 naktī, tad varēšu jautroties viena pati Anglijā. Skan forši? Dunno, šodien biju tā atslēgusies, ka pārdevēja man trīs reizes prasīja vei es vēlos maisiņu un es kā dumja skotos un viņu un jautāju - ko lūdzu? Tā ir ka dzīvo starp latviešiem XD Bet nu te tiešām ir daudz ārzemnieku, daudz krievu.Njā. O es atcerējos, ka gribēju paskatīties teātra biļešu cenas te, bye bye.
See you later :*
Atpūšaties kārtīgi, mīlīši.  ^.^

UK.

Maijs... tiešām ir pagājis ilgs laiks kopš mana pēdējā ieraksta. Bet nu es beidzot atcerējos savu epastu un varu kaut ko uzrakstīt ^^

Tādad,ja sāk visu no sākuma tad 1. diena - aizlidošana.
Ar grūtībām atvaījos no Yumītes, ar kāru buču uz viņas piemīlīgā snuķīša. / Man viņas jau tagad pietrūkst. /
Kamēr mēs ar mammu izčamājaies līdz centram, vajadzīgais autobuss mums pagāja gar degunu un dabūjām saukt taksi. Nemaz tik dārgi nesanāca ja mamma nebūtu izkaisījusi savu atlikumu pa visu mašīnu XD Joking. tikai bišķiņ.
Atvadījos no mammas, bez asarām, protams, neiztika, bet nu es jau arī pirmo reizi braucu uz tik ilgu laiku prom. / Cik nu ilgs. /
Lidostā satiku vairāku dīvainus cilvēkus, bet nu par to pastāstīšu kādu citu reizi :)
Lidmašina bija pilna, tiešām nevienas brīvas vietas, un man blakus sēdēja pārītis, kurš visu laiku čubinājās, bet nu man bija telefons ar savu mīļo Akanishi un man viss bija vienalga, tāpat es pēc trim stundiņām satiku savu čubināmo. ^^
Ielidoju precīzi laikā un tad takā sagriezts kaķēns ripoju ap savu asi, lai kko saprastu no lidostas un atrastu savu autobusa pieturu, ar sendviču un pāris Can you help me? izdevās XD
Autobuss nokavēja 50 minūtes! es biju vnk šokā, ka UK tā var notikt, pat Latvijā tā nav :P es pārsalusi, jo bija auksts, lietains un vējains, nīkuļoju un kopā ar pārējiem gaidiju autobusu. Dīvaini, ka autobusu gaidija tikai cilvēki, kas runāja vai nu krieviski, vai latviski. Katrā ziņā lidostā man noteikti nebija sajūtas, ka es būtu atbraukusi uz Angliju.
Aizbraucu uz Shefieldu, satiku savu bumbuli, un pastaigāju pa pilsēti. / Mazliet bija sajūta itkā tas būtu mūsu pirmais randiņš, tāds, ka sirds gāja doki-doki, un mulsums :) /
Paēdam pašā Angliskākajā restorānā - McDonalds un braucām uz Doncasteru, kur  beizot vareju atpūsties. Dzīvoju tādā pašā anglļu mājiņā kā visas :D

2.diena. Iedzīvošanās.

Te ciemos bija atbraucis viens varen dīvains vīrieties. Pēc idejas viņš ir Cēsinieks, bet jau gadus dzivo te, Anglijā, bet nu viņš bija cilvēks, kurš vienkārši sēdēja viesistabā 5stundas pie televizira un nekustējās, nerunāja.. neēda. Viņš vienkārši te bija uzkūlies virsū un neviens nezinājā kā tiks no viņa vaļā, līdz Toma mamma sadusmojās un viņš paķēra mugursomu un aizlaidās. Man pirmais priekšstats par viņu bija tāds, ka viņš varētu būt viens no tēliem Remarka romānos, tāds kluss, atsvešināts, cilveks, kas meklē savu vietu, bet nu ja arī viņš tik tiešam tāds ir, tad viņam pavisam noteikti pietrūka pieklājības punkti.
Bet es pati vakar šeftējos tepat, aizgājām garā / tiešām garā / pastaigā uz Lidl pēc marinētiem gurķīšiem un tad kopīgi taisījām rosolu. Nu kaut kā tā.

Un šodien,

šodien es biju pastaigā pa darba aģentūrām, sarunāju tikšanos uz nākošo trešdienu, un čubinos pa māju, jo ... Toms strādā, Toma mamma strādā, un es ... ne! tāpēc mierīgi atpūšos.
Labi tiekamies vēlāk!
Ya ne.

# 46 gadalaiki

Es gribu atgulties zvaigznītē zem kādas ābeles un vērot kā saules stari spraucas starp koku zariem. Un nedarīt, nedomāt neko.
Jaukas brīvdienas, mīļie :*

# 45 Ledus

Novecosim kopā, labi? Jo ziemas šeit ir aukstas un slidenas un es gribu lai tās būtu tavas rokas, kas man veco augumu ceļ augšā pēc neveiksmīga soļa uz ledus. Pat ja tā rezultātā tavs sirmas stāvs nokrīt man blakus - lai - lai tik ar tevi. Tavās acīs ir atmiņas, tavās rokās siltums, un tieši tur es plānoju kavēties sava mūža pēdējos gados.

Pat nedomā! - sasiešu tevi un vilkšu sev līdz. Jup, jup.

# 44 A plead

Es nekādīgi nevaru saprast, vai lietas, kas notiek, notiek uz labu, vai tieši otrādi - vienai nelaimei seko otra. Vai tam visam ir mani jāmotivē? Jo tavu attieksmi es nevaru paciest ne minūti ilgāk. Es neesmu stulba un tev neizdosies man ieskaidrot pretējo. Vairs ne.
Nju pasakiet man, mīļie, kā cilvēkam, kuru tu mīli un cieni un nekādā gadījumā nevēlies nodarīt pāri, likt saprast, ka - laiki mainījušies. Nu nav man 13 gadi. Un pat tad...
Uzticies man, lūdzu.

# 43 paudieš

Milzīgs paudieš visiem sveicējiem un visiem cilvēciņiem, kas pavadīja ar mani šīs negulētās dienas ^^

19. Ārprāts. Jāsāk meklēt pansionāts. 

# 42 uguns

`Tu pagriezies, Skatījies,

Skatījies uz mani
Tu pagriezies, Skatījies
Paliki ar mani.`
Es nezinu, vai kādreiz spēšu izteikt savu sajūsmu par Igo, kā cilvēku, kā mākslinieku, kā dziedātāju. Klausoties viņā liekas, ka viņa balsij ir dvēsele, tik dziļa un plaša, un pat nemanot tā uzrunā visdziļākos sirds nostūrus. 

`Būs tev sapnis, 
Kurā patverties.
Piepildīsies viss,
Ko kādreiz vēlēsies.`


Jā. Jā! man gribētos zināt, kas ir viņa playlistā. Ko klausās mūziķis, kas apveltīts ar tik pasakainu balsi un mūzikas izpratni. tam jābūt kaut kam ievērības cienīgam.

# 41 Ne mājās

Viņa teica: "Laikam jau pa šitādām kupenām es savu vecīti neatradīšu. "
Un mamma piebilda: "Nu, ja, tad jau labāk sagaidi pavasari."

un tajā momentā es tiešām sapratu, ka cilvēki ir spējīgi pateikt visskaistākās lietas pat neapzinoties. Rakstnieki dzīvo dēļ šādām situācijām, šīm emocijām, šiem vārdiem. Nodaļa grāmatas beigās, kas aizkustina un piekļūst tik tuvu, tik tuvu.
Ko tu iztēlojies?