Un ja man ir jāatzīstas tad esmu bezgala nogurusi, bet tik un tā lietas kaut kā virzās uz priekšu.
Man šodien bija lekcija Angļu rakstība humanitārajās zin. un ticiet man, es pirmo reizi biju klasē, kur mani viss apbūra. Tik skasta valoda ( kas, protams, manā galvā jaucās ar japāņu, un izveido tur pavisam nesaprotamu putru) un tik interesanti dzeļoji, un lektore, kas šķiet ir lasījusi tik daudz un zin ti daudz. Un tad vēl -
"Listen to the mustn'ts, child. Listen to the don'ts. Listen
to the shouldn'ts, the impossibles, the won'ts. Listen to the
never haves, then listen close to me... Anything can happen,
child. Anything can be."
-- Shel Silverstein
Un es ceru, ka jums visiem iet labi. Es esmu pasākusi rakstīt haotiski, bet kāds man tuvs cilvēks teica - tavi vārdi vēl nekad nav bijuši tik aizraujoši.
Un nekas nesilda sirdi vairāk par to.
