Es esmu pilnīgi izlaista XD Jau otro dienu saņemu brokastis gultā, un ceļos tik ap 11tiem. Bet nu labi šonedēļ jau var pasist gurķi, tad jau nākošnedēļ būs jāsāk strādāt.
Šodien pastaigāju pa veikaliem, biju mīļotajā H&M, Waterstones un kur tik vēl ne, bet ja kaut kas man godīgi ir jāsaka, tad nu nevienā veikalā neesmu redzējusi smukākas rotiņas par Lindas taisītajām. Visas tādas paviršas un dārgas. MUHAHAHA ( neņemiet mani prātā ) Bet grdzentiņu gan atradu ideālu, ak nauda, kur tu pazudi?
Tā kā Toms atkal strādā līdz 2 naktī, tad varēšu jautroties viena pati Anglijā. Skan forši? Dunno, šodien biju tā atslēgusies, ka pārdevēja man trīs reizes prasīja vei es vēlos maisiņu un es kā dumja skotos un viņu un jautāju - ko lūdzu? Tā ir ka dzīvo starp latviešiem XD Bet nu te tiešām ir daudz ārzemnieku, daudz krievu.Njā. O es atcerējos, ka gribēju paskatīties teātra biļešu cenas te, bye bye.
See you later :*
Atpūšaties kārtīgi, mīlīši. ^.^
Mums būs mazs rūtains pārklājs, ko uzklāt uz zemes un grozs pilns ar gardumiem. Kaut kur fonā skanēs viegls roks un mūsu mīļākās dziesmas, un dziedāsi Tu, jo tā būs skaistāk (un tā mēs neaizbiedēsim nabaga putnus, kas čivinās tepat pie auss). Rīgas centrs, Pļavnieki vai galīgi lauki, vienalga, tur būsim mēs un es Tevi mīlēšu ar katru elpas vilcienu un katru zemenes kumosu.
Tuesday, July 19, 2011
Monday, July 18, 2011
UK.
Maijs... tiešām ir pagājis ilgs laiks kopš mana pēdējā ieraksta. Bet nu es beidzot atcerējos savu epastu un varu kaut ko uzrakstīt ^^
Tādad,ja sāk visu no sākuma tad 1. diena - aizlidošana.
Ar grūtībām atvaījos no Yumītes, ar kāru buču uz viņas piemīlīgā snuķīša. / Man viņas jau tagad pietrūkst. /
Kamēr mēs ar mammu izčamājaies līdz centram, vajadzīgais autobuss mums pagāja gar degunu un dabūjām saukt taksi. Nemaz tik dārgi nesanāca ja mamma nebūtu izkaisījusi savu atlikumu pa visu mašīnu XD Joking. tikai bišķiņ.
Atvadījos no mammas, bez asarām, protams, neiztika, bet nu es jau arī pirmo reizi braucu uz tik ilgu laiku prom. / Cik nu ilgs. /
Lidostā satiku vairāku dīvainus cilvēkus, bet nu par to pastāstīšu kādu citu reizi :)
Lidmašina bija pilna, tiešām nevienas brīvas vietas, un man blakus sēdēja pārītis, kurš visu laiku čubinājās, bet nu man bija telefons ar savu mīļo Akanishi un man viss bija vienalga, tāpat es pēc trim stundiņām satiku savu čubināmo. ^^
Ielidoju precīzi laikā un tad takā sagriezts kaķēns ripoju ap savu asi, lai kko saprastu no lidostas un atrastu savu autobusa pieturu, ar sendviču un pāris Can you help me? izdevās XD
Autobuss nokavēja 50 minūtes! es biju vnk šokā, ka UK tā var notikt, pat Latvijā tā nav :P es pārsalusi, jo bija auksts, lietains un vējains, nīkuļoju un kopā ar pārējiem gaidiju autobusu. Dīvaini, ka autobusu gaidija tikai cilvēki, kas runāja vai nu krieviski, vai latviski. Katrā ziņā lidostā man noteikti nebija sajūtas, ka es būtu atbraukusi uz Angliju.
Aizbraucu uz Shefieldu, satiku savu bumbuli, un pastaigāju pa pilsēti. / Mazliet bija sajūta itkā tas būtu mūsu pirmais randiņš, tāds, ka sirds gāja doki-doki, un mulsums :) /
Paēdam pašā Angliskākajā restorānā - McDonalds un braucām uz Doncasteru, kur beizot vareju atpūsties. Dzīvoju tādā pašā anglļu mājiņā kā visas :D
2.diena. Iedzīvošanās.
Te ciemos bija atbraucis viens varen dīvains vīrieties. Pēc idejas viņš ir Cēsinieks, bet jau gadus dzivo te, Anglijā, bet nu viņš bija cilvēks, kurš vienkārši sēdēja viesistabā 5stundas pie televizira un nekustējās, nerunāja.. neēda. Viņš vienkārši te bija uzkūlies virsū un neviens nezinājā kā tiks no viņa vaļā, līdz Toma mamma sadusmojās un viņš paķēra mugursomu un aizlaidās. Man pirmais priekšstats par viņu bija tāds, ka viņš varētu būt viens no tēliem Remarka romānos, tāds kluss, atsvešināts, cilveks, kas meklē savu vietu, bet nu ja arī viņš tik tiešam tāds ir, tad viņam pavisam noteikti pietrūka pieklājības punkti.
Bet es pati vakar šeftējos tepat, aizgājām garā / tiešām garā / pastaigā uz Lidl pēc marinētiem gurķīšiem un tad kopīgi taisījām rosolu. Nu kaut kā tā.
Un šodien,
šodien es biju pastaigā pa darba aģentūrām, sarunāju tikšanos uz nākošo trešdienu, un čubinos pa māju, jo ... Toms strādā, Toma mamma strādā, un es ... ne! tāpēc mierīgi atpūšos.
Labi tiekamies vēlāk!
Ya ne.
Tādad,ja sāk visu no sākuma tad 1. diena - aizlidošana.
Ar grūtībām atvaījos no Yumītes, ar kāru buču uz viņas piemīlīgā snuķīša. / Man viņas jau tagad pietrūkst. /
Kamēr mēs ar mammu izčamājaies līdz centram, vajadzīgais autobuss mums pagāja gar degunu un dabūjām saukt taksi. Nemaz tik dārgi nesanāca ja mamma nebūtu izkaisījusi savu atlikumu pa visu mašīnu XD Joking. tikai bišķiņ.
Atvadījos no mammas, bez asarām, protams, neiztika, bet nu es jau arī pirmo reizi braucu uz tik ilgu laiku prom. / Cik nu ilgs. /
Lidostā satiku vairāku dīvainus cilvēkus, bet nu par to pastāstīšu kādu citu reizi :)
Lidmašina bija pilna, tiešām nevienas brīvas vietas, un man blakus sēdēja pārītis, kurš visu laiku čubinājās, bet nu man bija telefons ar savu mīļo Akanishi un man viss bija vienalga, tāpat es pēc trim stundiņām satiku savu čubināmo. ^^
Ielidoju precīzi laikā un tad takā sagriezts kaķēns ripoju ap savu asi, lai kko saprastu no lidostas un atrastu savu autobusa pieturu, ar sendviču un pāris Can you help me? izdevās XD
Autobuss nokavēja 50 minūtes! es biju vnk šokā, ka UK tā var notikt, pat Latvijā tā nav :P es pārsalusi, jo bija auksts, lietains un vējains, nīkuļoju un kopā ar pārējiem gaidiju autobusu. Dīvaini, ka autobusu gaidija tikai cilvēki, kas runāja vai nu krieviski, vai latviski. Katrā ziņā lidostā man noteikti nebija sajūtas, ka es būtu atbraukusi uz Angliju.
Aizbraucu uz Shefieldu, satiku savu bumbuli, un pastaigāju pa pilsēti. / Mazliet bija sajūta itkā tas būtu mūsu pirmais randiņš, tāds, ka sirds gāja doki-doki, un mulsums :) /
Paēdam pašā Angliskākajā restorānā - McDonalds un braucām uz Doncasteru, kur beizot vareju atpūsties. Dzīvoju tādā pašā anglļu mājiņā kā visas :D
2.diena. Iedzīvošanās.
Te ciemos bija atbraucis viens varen dīvains vīrieties. Pēc idejas viņš ir Cēsinieks, bet jau gadus dzivo te, Anglijā, bet nu viņš bija cilvēks, kurš vienkārši sēdēja viesistabā 5stundas pie televizira un nekustējās, nerunāja.. neēda. Viņš vienkārši te bija uzkūlies virsū un neviens nezinājā kā tiks no viņa vaļā, līdz Toma mamma sadusmojās un viņš paķēra mugursomu un aizlaidās. Man pirmais priekšstats par viņu bija tāds, ka viņš varētu būt viens no tēliem Remarka romānos, tāds kluss, atsvešināts, cilveks, kas meklē savu vietu, bet nu ja arī viņš tik tiešam tāds ir, tad viņam pavisam noteikti pietrūka pieklājības punkti.
Bet es pati vakar šeftējos tepat, aizgājām garā / tiešām garā / pastaigā uz Lidl pēc marinētiem gurķīšiem un tad kopīgi taisījām rosolu. Nu kaut kā tā.
Un šodien,
šodien es biju pastaigā pa darba aģentūrām, sarunāju tikšanos uz nākošo trešdienu, un čubinos pa māju, jo ... Toms strādā, Toma mamma strādā, un es ... ne! tāpēc mierīgi atpūšos.
Labi tiekamies vēlāk!
Ya ne.
Subscribe to:
Posts (Atom)