Mums būs mazs rūtains pārklājs, ko uzklāt uz zemes un grozs pilns ar gardumiem. Kaut kur fonā skanēs viegls roks un mūsu mīļākās dziesmas, un dziedāsi Tu, jo tā būs skaistāk (un tā mēs neaizbiedēsim nabaga putnus, kas čivinās tepat pie auss). Rīgas centrs, Pļavnieki vai galīgi lauki, vienalga, tur būsim mēs un es Tevi mīlēšu ar katru elpas vilcienu un katru zemenes kumosu.


Tuesday, September 28, 2010

# 27 rudens

© kikariz

Jāsaņemas. Ārā ir tik nejauks laiks un to vien gribās kā sēdēt mājiņas dzert tēju un pļāpāt, bet tā jau laikam nevar, visu dzīvi palaidīsi sev garām ^^
Ja neķer bumbu, zūd jautrība un smaids, ko tā sniedz. ķer izdevības.

Monday, September 27, 2010

# 26 don't cry

Jo dzīvē viss ir savādāk un  nekas nav mainījies. Nogurums. Rīt Jums pastāstīšu kaut ko jauku. 


" I read somewhere that if you think you're going to cry, you can recite the color of things to make it stop. green tree. red windmill. blue sky. blue jeans. blue eyes. i wanted to tell him. i wanted to tell him all of it, but that was crazy, wasn't it? i mean, i just met him. so what did i do? i asked him to tell me something. the amazing thing was that he did and when he looked at me, i felt not the rush of yesterday, when it seemed like the whole world was awake and alive and singing, but something else. something big and profound and bottomless. something that answered another question, one that i wasn't even aware that i had asked. standing there next to an overgrown mini-golf course in the middle of the woods in North Carolina, i heard an answer. and that answer was yes."
"Scrambled Eggs At Midnight" by Brad Barkley and Heather Hepler.


Sunday, September 26, 2010

# 25 A feeling

`Es vēlos redzēt tavās acīs prieku, tavās lūpās smaidu un tavā sirdī optimismu.` Tā viņš teica un lūpas neviļus pacēlās augšup, acis pašas no sevis iemirdzējās un sirdij palika tā mazliet vieglāk. Ir tak jauki, ja par tevi rūpējas.


“Isn’t it nice to know that you haven’t yet laughed, all that you’ll laugh? That you haven’t yet met, some of your very best friends? And that you haven’t yet dreamed, all that you’ll manifest? That all bridges will be mended? That all sadness will be healed? And that life never ends? That all of your challenges will be won? That all of your triumphs will be shared? And that the difference you’ll make, has already begun? Well, it is for me, because I also know that if you don’t see these things yet, you will. Could it get any better?” -The Universe Mike Dooley

# 24 power


Rit es likšu eksāmenu braukšanā, un tā doma vien par to mani jau tagad uztrauc, tāpēc šī bildīte mani šodien mazliet nomierināja. Jāuztver viss viegli, tieši tā. Tagad es to zinu, bet ticiet man, rīt šī gudrā apziņa būs iemesta prāta tālākajā prātā, rokas drebēs un sirds leks no krūtīm ārā. Heh, bet dzīve tikai vēl sākas.

# 23 indgredients


Ir vērts uzticēties cilvēkiem, lai arī cik grūti tas būtu un lai arī cik ievainojamu tas Tevi atstātu. Tas vieno, un cilvēkam ir svarīgi būt vienotam. Ir nepieciešams būt atšķirīgam bet ne vientuļam, būt daļai no veseluma.

Wednesday, September 22, 2010

# 22 un tā tas sākās

Man gribas kaut kur aizbraukt. Uz vietu, kur ir silts un nav agri jāceļas un brokastis tiek pasniegtas gultā un skats ārpus loga ir pasakains. Heh.

# 21 Part II Listening






Thomas Edison's last words were: "It's very beautiful over there."
I don't know where there is, but I believe it's somewhere,
and I hope it's beautiful.
Looking for Alaska

Ir cilvēki, ir vārdi, kuriem uz mūžiem būs ietekme Tavā dzīvē. Un Tavos spēkos ir izvēlēties, kuros cilvēkos ieklausīties. Es vienmēr klausīšos, vai uzklausīšu savu mammu un tēti, bet pieņemšu savus lēmumus. Es ieklausīšos māsā, bet vienmēr atcerēšos, ka mūsu dzīves uzskati diezgan pamatīgi atšķiras, un, kas man ir svēts un svarīgs, viņai šķiet lieks. Toties reizēm ir jādzird arī pavisam pretējs viedoklis. Es uzklausīšu savas draudzenes, viņu viedoklis vienmēr man būs svarīgs, jo tieši kopā ar draugiem cilvēks iziet cauri lielākajai daļai dzīves grūtību un sarežģījumu. Es ieklausīšos Tevī, Tavā padomā, bet ... jā. Jā. nezinu kāpēc par to aizdomājos..

Monday, September 20, 2010

# 20 Jume


Šī mazā palaidne bija sagrauzusi manu interneta vadu, tāpēc dažas dienas te nemaz neparādījos ^^
Toties, kāds mīļš cilvēciņš, man palīdzēja to sataisīt.
Būtība es tikai vēlējos izrādīties ar savu jauno mīluli XD

# 19 ai



Somewhere someone is thinking of you. Someone is calling you an angel. This person is using celestial colors to paint your image. Someone is making you into a vision so beautiful that it can only live in the mind. Someone is thinking of the way your breath escapes your lips when you are touched. How your eyes close and your jaw tightens with concentration as you give pleasure a home. These thoughts are saving a life somewhere right now. In some airless apartment on a dark, urine stained, whore lined street, someone is calling out to you silently and you are answering without even being there. So crystalline. So pure. Such life saving power when you smile. You will never know how you have cauterized my wounds. So sad that we will never touch. How it hurts me to know that I will never be able to give you everything I have." 
-henry rollins

Viskārdinošākā ir tā mīlestība, kurai nav izredzes īstenoties. Visu mūžu tu domāsi par tiem agrāk pateiktajiem - nē -  vai ardievu, un tu nebūt tos nenožēlosi, bet tā nerealizētā iespēja vienmēr pastāvēs kaut kur visumā. Un ar to pietiek, lai neaizmirstu.
Visvilinošākā ir tā mīlestība, kuru tu jūti caur saviem pirkstu galiņiem un strauji joņojot tavās dzīslās, līdz bilde zaudē krāsas un ausīs skan tikai tu-duh tu-duh, un šie sirdspuksti nebūt nav tavi un nopūtas arī nē. Un tikai pēc skaņas tu atrodi meklēto un tikai tauste tevi satur realitātē. mīlestība, kurā var aizmirsties.

#18 tēli

Some things, however, are true no matter how hard you might try

to block them out, and a lie is always a lie,

no matter how prettily told. Some doors, once they’re opened, 

can never be closed again, just as some trust, once it’s been lost,

can never be won back. 

Alice Hoffman, Blue Diary


Es zinu, ka kopā ar  svešiem cilvēkiem es reizēm pietēloju. Tas tēls, kuru atveidoju man tik ļoti nepatīk, ka reizēm brīnos, kāpēc tā. Tas laikam ir sava veida aizsardzības mehānisms, kā hameleons maina krāsa, mēs mainām tēlus. Un dažreiz vienīgais, ko Tu tajā brīdī gribi, ir lai kāds tuvs cilvēks satver tevi rokās un nelaiž prom, vienkārši nelaiž nekur līdz pasaule iegūst savas īstenās krāsas un smaids, kas rotā seju ir no tiesas īsts. 

Sunday, September 19, 2010

# 17 blue

"Viss būs kārtībā, jo beigu beigās tam tā ir jābūt. Un kad debesis sagrūs mums virsū, zini, ka izmirksi tikai zilos toņos, un tā nebūt nav katastrofa."

Pasaule ir skaista, un tāda tā vienmēr būs, tāpat kā katram cilvēkam, ko satiksi būs cits stāsts stāstāms. Un ja tu esi pacietīgs klausītājs, tad Tavā dzīvē ienāks tik daudz brīnumu un piedzīvojumu un krāsas, daudz krāsas. Mēs visi sākam no nulles, tik kas iet tālāk neviens skaidri nezina. Tāpēc dodies, tur kur Tava sirds tevi ved un dalies savā stāstā ar visiem, kas gatavi klausīties, jo, kas kādam realitāte, citam vien sapnis.

That’s all we are — just stories. We only exist by how people remember us, by the stories we make of our lives. Without the stories, we’d just fade away.
Charles De Lint

# 16 Light


Galvenais, lai Tavas acis smaida. Viss pārējais seko pēc tam.

I'm saying that I'm a moody, insecure, narrow-minded, jealous,
borderline homicidal bitch, and I want you to promise me
that you're okay with that, because it's who I am,
and you're what I need.
Jeaniene Frost


Thursday, September 2, 2010

#15 romantisms

Aiz apsnigušiem kalniem, bezgalīgi zilām debesīm un putu baltiem mākoņiem es atradīšu sevi. Ar katru savu elpu es ievilkšu gaišumu un pasauli, ar katru izelpu izelpošu visu tumšo, tukšo un bezjēdzīgo, līdz paliks tikai un vienīgi mana dvēsele. Es un vienīgi es.
Aiz brīnumaini zaļajām ielejām un nenogurdinoši garajiem tuksnešiem es atradīšu savu sapni. Es atradīšu cerību, ticību un savu personīgo brīnumu. To kā gaismiņu noglabāšu savā sirdī, lai silda pat tad, kad stāvu caurvējā.
Un nebīstoties no nezināmā es iešu meklēt Tevi. Mācīšos staigāt pa ūdens virsmu, aizskart debesis un iemīlēt mēnesi. Tādā brīvībā es atradīšu kāroto. Un tad viss atkal mainīsies.
Un es radīšu spēku cerībā, ka tālāko ceļu mēs iesim kopā.

#14 ceļš


***

Vasara tik spēji beidzās, vai man tik tā šķiet? Vēl nesen bija tik karsts, ka pat īsākie svārki traucēja, bet nu jau jakas mugurā un rociņas salst. Skumji. Man patika šī vasara. No sirds.
Es ceru, ka arī tev šī bija pasakaina vasara.

Un skola sākas. Heh. Pēdējais pirmais septembris, kas būtībā neko daudz nenozīmē, ne ar ko neatšķiras. īstenība Tev deguna priekšā ir nolikts viens gads, viens gads, kurā tu izlem, ko tu gribi darīt ar sevi, savu nākotni, ar savu dzīvi. Tas tak ir nopietni vai ne? Tas biedē, ne? Bet klausies, dzīve nebeigsies ja mēs pieņemsim nepareizo lēmumu, un kaut kad pusceļā atradīs kaut ko, kas mūs piesaista daudz vairāk, hell no, laikam nav nozīmes, galvenais, ka meklētais tiek atrasts. Mēs esam jauni, mums nekur nav jāsteidzas.
Tāpēc izbaudi šo gadu no sirds. Pēdējais gads kopā ar taviem klasesbiedriem, draugiem, jo pēc gada - velns viņ zin kur tie visi būs aizlidojuši. Dari lietas, kas tevi iepriecina un caur tām tu arī atradīs savu ceļu, kas ejams. Vismaz es tam ticu.