# 40 Happy New Year

Laimīgo Jauno Gadu, mīļie. Lai noskanot 3-2-1 Jums ir glāzes ar ko saskandināt un cilvēki ar labu vēlējumiem, un lūpas, kuras noskūpstīt sākot šo 2011. gadu. Lai piepildās viss pēc kā Jūs ilgojaties, lai neviena kupena nav par lielu un neviena bedre par dziļu. Lai ir draugi, kam palīdzēt, un rokas, kas piecels. Lai ir interesanti un jautri. Lai ir ko atcerēties. Priekā!

# 39 I.v.

Ir vieta, kur Ievai negaršoja āboli un čūska bija pārāk slinka, lai domātu plānu B. 
Ir vieta, kur, lai kļūtu par eņģeli, nav jāmirst.
Ir vieta, kur dienā ir ziema, bet naktī vasara, un tavos spēkos ir izlemt, kad dzīvot.
Ir vieta, kur ar ieroci var iešaut smaidu cilvēka sejā, ne caurumu.
Ir vieta, kur stundā ir vairāki tūkstoši minūšu, bet soļu ātrums nemainās. 
Ir vieta, kur mākoņus var aizsniegt un pārvēst cukur vatē.
Ir vieta, kut sirdspuksti nekad neapstājas. 
Ir vieta līdzīga šai. 

# 38 zeltene

Varbūt viss vēl nokārtosies.

`That’s the thing about girls. Every time they do something pretty, even if they’re not much to look at, or even if they’re sort of stupid, you half fall in love with them, and then you never know where the hell you are. Girls. Jesus Christ. They can drive you crazy. They really can.`

# 37 Deli

Man laikam ir ļoti daudz sakrājies, ko teikt ^^
Brīvdienās noskatījos filmu par Salvadoru Deli ar Patinsonu galvenajā lomā. Ļoti patika, ļoti iespaidoja. Mūsdienās cilvēki nenovērtē, cik skaista ir vārda brīvība. Cik labi ir teikt to, kas patiesībā ir uz sirds un nebaidīties no soda. Ņemt un uzzīmēt savu sirdi uz tukšas papīra lapas. Iebilst, mainīt, slavēt.
Ja tu neesi aizspriedumu bagāts, noskaties šo filmu. Tā māca, ka mīlestību nevajag atlikt uz vēlāku laiku, nevajag bēgt un sāpināt, nevajag baidīties. Tu nekad nevari zināt, kad nāve paņems to, kam tavā dzīvē ir lemts kļūt par miera ostu.

# 36 stop signs

Es vēlētos, kaut cilvēki beigtu jautāt, vai es spēšu aizbraukt un atstāt visu aiz muguras. It kā mana mugura būt tik liela un plaša, lai visu aiz tās paslēptu. Nu nav tā. Kaut ko es būšu spiesta ņemt līdz un kaut kas paliks te, lai gaidītu manu atgriešanos. Tā es ceru. Un ne jau pat attiecībām es tagad runāju, bet par visu, visu manu dzīvi. Bet tas jau cilvēks vairs neinteresē, interesē tikai mīlestība.
Tad nu klausies.
manā galvā dzīvo trīs tēli - meitene, kas brauc prom, zēns, kas paliek, un draudzene, kas palīdz. Trīs dažādi sižeti un trīs dažādas beigas. kurš piepildīsies - nav manā ziņā lemt. Tā es izdomāju. Un galu galā,var jau būt, ka es nekur neaizbraukšu un palikšu tepat, mājās. Cik garlaicīgi, ne? Bet cik patiesi. Jo, lai arī kur es būtu, mājās es kādreiz atgriezīšos. 

# 35 uztvere

Tik dīvaini, kad divi dažādi viedokļi saskarās un neviens pat nedomā piekāpties. Es apmulsu, jo kaut kā biju droša, ka man ir taisnība, bet lai arī kā es viņam savu viedokli neizskaidrotu viņš tam nepiekrita. laikam jau taisnības dažreiz var būt vairākas.

Var jau tiešām būt, ka tu neesi pesimists, mīļumiņ, bet var arī būt savādāk, ne? Es saputrojos, eh. Ar tevi nekad neko nevar zināt, un tas ir tas pats labākais ^.^

# 34 enģelis

Šodien kārtīgi  izpikojos, sadevu dažam labam ar sniegu un no sirds izsmējos. Es mīlu ziemu. Mīlu sniegu. Taču skaisti, kad visa pasaule ietērpta baltā krāsā, visa pasaule nevainīga un brīva. 
Bērnišķīgā ziema. Eh. 

"I like to see people reunited, I like to see people run to each other, I like the kissing and the crying, I like the impatience, the stories that the mouth can't tell fast enough, the ears that aren't big enough, the eyes that can't take in all of the change, I like the hugging, the bringing together, the end of missing someone." — Jonathan Safran Foer

# 33 A.k.

Es šodien pārsālīju visu iespējamo, ko gan tas varētu nozīmēt?