# 40 Happy New Year

Laimīgo Jauno Gadu, mīļie. Lai noskanot 3-2-1 Jums ir glāzes ar ko saskandināt un cilvēki ar labu vēlējumiem, un lūpas, kuras noskūpstīt sākot šo 2011. gadu. Lai piepildās viss pēc kā Jūs ilgojaties, lai neviena kupena nav par lielu un neviena bedre par dziļu. Lai ir draugi, kam palīdzēt, un rokas, kas piecels. Lai ir interesanti un jautri. Lai ir ko atcerēties. Priekā!

# 39 I.v.

Ir vieta, kur Ievai negaršoja āboli un čūska bija pārāk slinka, lai domātu plānu B. 
Ir vieta, kur, lai kļūtu par eņģeli, nav jāmirst.
Ir vieta, kur dienā ir ziema, bet naktī vasara, un tavos spēkos ir izlemt, kad dzīvot.
Ir vieta, kur ar ieroci var iešaut smaidu cilvēka sejā, ne caurumu.
Ir vieta, kur stundā ir vairāki tūkstoši minūšu, bet soļu ātrums nemainās. 
Ir vieta, kur mākoņus var aizsniegt un pārvēst cukur vatē.
Ir vieta, kut sirdspuksti nekad neapstājas. 
Ir vieta līdzīga šai. 

# 38 zeltene

Varbūt viss vēl nokārtosies.

`That’s the thing about girls. Every time they do something pretty, even if they’re not much to look at, or even if they’re sort of stupid, you half fall in love with them, and then you never know where the hell you are. Girls. Jesus Christ. They can drive you crazy. They really can.`

# 37 Deli

Man laikam ir ļoti daudz sakrājies, ko teikt ^^
Brīvdienās noskatījos filmu par Salvadoru Deli ar Patinsonu galvenajā lomā. Ļoti patika, ļoti iespaidoja. Mūsdienās cilvēki nenovērtē, cik skaista ir vārda brīvība. Cik labi ir teikt to, kas patiesībā ir uz sirds un nebaidīties no soda. Ņemt un uzzīmēt savu sirdi uz tukšas papīra lapas. Iebilst, mainīt, slavēt.
Ja tu neesi aizspriedumu bagāts, noskaties šo filmu. Tā māca, ka mīlestību nevajag atlikt uz vēlāku laiku, nevajag bēgt un sāpināt, nevajag baidīties. Tu nekad nevari zināt, kad nāve paņems to, kam tavā dzīvē ir lemts kļūt par miera ostu.

# 36 stop signs

Es vēlētos, kaut cilvēki beigtu jautāt, vai es spēšu aizbraukt un atstāt visu aiz muguras. It kā mana mugura būt tik liela un plaša, lai visu aiz tās paslēptu. Nu nav tā. Kaut ko es būšu spiesta ņemt līdz un kaut kas paliks te, lai gaidītu manu atgriešanos. Tā es ceru. Un ne jau pat attiecībām es tagad runāju, bet par visu, visu manu dzīvi. Bet tas jau cilvēks vairs neinteresē, interesē tikai mīlestība.
Tad nu klausies.
manā galvā dzīvo trīs tēli - meitene, kas brauc prom, zēns, kas paliek, un draudzene, kas palīdz. Trīs dažādi sižeti un trīs dažādas beigas. kurš piepildīsies - nav manā ziņā lemt. Tā es izdomāju. Un galu galā,var jau būt, ka es nekur neaizbraukšu un palikšu tepat, mājās. Cik garlaicīgi, ne? Bet cik patiesi. Jo, lai arī kur es būtu, mājās es kādreiz atgriezīšos. 

# 35 uztvere

Tik dīvaini, kad divi dažādi viedokļi saskarās un neviens pat nedomā piekāpties. Es apmulsu, jo kaut kā biju droša, ka man ir taisnība, bet lai arī kā es viņam savu viedokli neizskaidrotu viņš tam nepiekrita. laikam jau taisnības dažreiz var būt vairākas.

Var jau tiešām būt, ka tu neesi pesimists, mīļumiņ, bet var arī būt savādāk, ne? Es saputrojos, eh. Ar tevi nekad neko nevar zināt, un tas ir tas pats labākais ^.^

# 34 enģelis

Šodien kārtīgi  izpikojos, sadevu dažam labam ar sniegu un no sirds izsmējos. Es mīlu ziemu. Mīlu sniegu. Taču skaisti, kad visa pasaule ietērpta baltā krāsā, visa pasaule nevainīga un brīva. 
Bērnišķīgā ziema. Eh. 

"I like to see people reunited, I like to see people run to each other, I like the kissing and the crying, I like the impatience, the stories that the mouth can't tell fast enough, the ears that aren't big enough, the eyes that can't take in all of the change, I like the hugging, the bringing together, the end of missing someone." — Jonathan Safran Foer

# 33 A.k.

Es šodien pārsālīju visu iespējamo, ko gan tas varētu nozīmēt?

# 32 LS 2

Dažreiz vienkārši ir dienas, kad neveicas. Un tad gribas kādam pamatīgi iebelzt, bet nu tā, lai sāp tikai man. EH, ko tur daudz. 

paldies mīļumiem, kas man uzlaboja garīgo :*

# 32 Sniegbaltīte

Sniegs! - tagad iedomājies mani, lielām, apaļām bērna acīm, vaļā muti un nemirstošu smaidu sejā - Sniegs!

Kā es pēc Tevis ilgojos!

"You have always talked to me through secret signs, with your hands, your face, your breathing, and I’ve always understood whatever you meant by your sighs and tics; I know the hidden meaning of all your awkward acts as if I’d knitted you. With me, you don’t have a hope of hiding inside some role: I hold onto you by every corner of the veil that lets me see you all the way into invisibility, to a place where you may not even know yourself."

Mercury Under My Tongue

# 31 māņticība

Šodien melns kaķis vēlējās šķērsot manu ceļu, bet Yumīte viņam viegli uzrēja, it kā brīdinot un tas šņācot laidās lapās pretējā virzienā. lika pasmaidīt. mana sargātāja.

# 30 Tisības būt

Es noliku tiesības ^^ Beidzot!
Eksāmenā es biju tik uztraukusies un kā vienmēr bez mazām klišejām neiztika, bet galu galā es to izdarīju un beigās biju tik laimīga! XD Ja atminos pareizi, tad manas domas tajā brīdī bija - Ej tu nost, Evit, tu tiešām to izdarīji :D :D Es gāju pa ielu un dejoju :D bet man liekas, ka es neesmu tur tāda vienīgā bijusi so viss ir kārtībā.
Rīt braukšu saņemt tiesības, jo likšanas dienā man nebija līdz naudas ( cik stūuulbi). Un es rīt eju uz teātri. Ak, viss būtu labi, ja man nebūt šis draņķīgais klepus. Rīt sēdēšu teātrī un kritīšu viesiem uz nerviem. Ah, cerams, ka nē.

# 29 life

# 28 Ben

" Hell, i've always been old, Ben. you know what though? i don't mind. i mean if my muscles ache, it's because i've used them. it's hard for me to walk up the steps now, it's 'cause i walked up 'em every night to lay next to a man who loved me. i got a few wrinkles here and there, but i've laid under thousands of skies with sunny days. i look and feel this way well 'cause i drank and i smoked, i lived and i loved, danced, sang, sweat and screwed my way through a pretty damn good life if you ask me. getting old ain't bad, Ben, getting old, that's earned."

Nu lūk, Ben, kad tu man vecumdienās teiksi cik veca gan es patiesībā esmu, tad šie būs vārdi, ko es tev atbildēšu. Vismaz es ceru, ka tā būs.

Es zinu, ka ir daudzi cilvēki, kas baidās novecot, arī es vienu brīdi prātoju, cik lieliski gan būtu palikt mūžam jaunai, mūžam būt spējīgais skriet cik tālu vien sirds ved un dzīvot nesaskaroties ar pieaugušo mūžīgajām problēmām. Bet tagad es domāju mazliet savādāk, jo katra diena ir īpaša, tā atnes kaut ko jaunu, kaut ko savādāku nekā visas iepriekšējās. Un tas ir apburoši. Viss mainās un viss paliek un viss notiek pretstatā. Jā, Ben, kad tu būsi vecs, tu sapratīsi.

# 27 rudens

© kikariz

Jāsaņemas. Ārā ir tik nejauks laiks un to vien gribās kā sēdēt mājiņas dzert tēju un pļāpāt, bet tā jau laikam nevar, visu dzīvi palaidīsi sev garām ^^

Ja neķer bumbu, zūd jautrība un smaids, ko tā sniedz. ķer izdevības.

# 26 don't cry

Jo dzīvē viss ir savādāk un  nekas nav mainījies. Nogurums. Rīt Jums pastāstīšu kaut ko jauku. 


" I read somewhere that if you think you're going to cry, you can recite the color of things to make it stop. green tree. red windmill. blue sky. blue jeans. blue eyes. i wanted to tell him. i wanted to tell him all of it, but that was crazy, wasn't it? i mean, i just met him. so what did i do? i asked him to tell me something. the amazing thing was that he did and when he looked at me, i felt not the rush of yesterday, when it seemed like the whole world was awake and alive and singing, but something else. something big and profound and bottomless. something that answered another question, one that i wasn't even aware that i had asked. standing there next to an overgrown mini-golf course in the middle of the woods in North Carolina, i heard an answer. and that answer was yes."

"Scrambled Eggs At Midnight" by Brad Barkley and Heather Hepler.

# 25 A feeling

`Es vēlos redzēt tavās acīs prieku, tavās lūpās smaidu un tavā sirdī optimismu.` Tā viņš teica un lūpas neviļus pacēlās augšup, acis pašas no sevis iemirdzējās un sirdij palika tā mazliet vieglāk. Ir tak jauki, ja par tevi rūpējas.

“Isn’t it nice to know that you haven’t yet laughed, all that you’ll laugh? That you haven’t yet met, some of your very best friends? And that you haven’t yet dreamed, all that you’ll manifest? That all bridges will be mended? That all sadness will be healed? And that life never ends? That all of your challenges will be won? That all of your triumphs will be shared? And that the difference you’ll make, has already begun? Well, it is for me, because I also know that if you don’t see these things yet, you will. Could it get any better?” -The Universe Mike Dooley

# 24 power

Rit es likšu eksāmenu braukšanā, un tā doma vien par to mani jau tagad uztrauc, tāpēc šī bildīte mani šodien mazliet nomierināja. Jāuztver viss viegli, tieši tā. Tagad es to zinu, bet ticiet man, rīt šī gudrā apziņa būs iemesta prāta tālākajā prātā, rokas drebēs un sirds leks no krūtīm ārā. Heh, bet dzīve tikai vēl sākas.

# 23 indgredients

Ir vērts uzticēties cilvēkiem, lai arī cik grūti tas būtu un lai arī cik ievainojamu tas Tevi atstātu. Tas vieno, un cilvēkam ir svarīgi būt vienotam. Ir nepieciešams būt atšķirīgam bet ne vientuļam, būt daļai no veseluma.

# 22 un tā tas sākās

Man gribas kaut kur aizbraukt. Uz vietu, kur ir silts un nav agri jāceļas un brokastis tiek pasniegtas gultā un skats ārpus loga ir pasakains. Heh.

# 21 Part II Listening

Thomas Edison's last words were: "It's very beautiful over there."

I don't know where there is, but I believe it's somewhere,

and I hope it's beautiful.

Looking for Alaska

Ir cilvēki, ir vārdi, kuriem uz mūžiem būs ietekme Tavā dzīvē. Un Tavos spēkos ir izvēlēties, kuros cilvēkos ieklausīties. Es vienmēr klausīšos, vai uzklausīšu savu mammu un tēti, bet pieņemšu savus lēmumus. Es ieklausīšos māsā, bet vienmēr atcerēšos, ka mūsu dzīves uzskati diezgan pamatīgi atšķiras, un, kas man ir svēts un svarīgs, viņai šķiet lieks. Toties reizēm ir jādzird arī pavisam pretējs viedoklis. Es uzklausīšu savas draudzenes, viņu viedoklis vienmēr man būs svarīgs, jo tieši kopā ar draugiem cilvēks iziet cauri lielākajai daļai dzīves grūtību un sarežģījumu. Es ieklausīšos Tevī, Tavā padomā, bet ... jā. Jā. nezinu kāpēc par to aizdomājos..

# 20 Jume

Šī mazā palaidne bija sagrauzusi manu interneta vadu, tāpēc dažas dienas te nemaz neparādījos ^^
Toties, kāds mīļš cilvēciņš, man palīdzēja to sataisīt.
Būtība es tikai vēlējos izrādīties ar savu jauno mīluli XD

# 19 ai

Somewhere someone is thinking of you. Someone is calling you an angel. This person is using celestial colors to paint your image. Someone is making you into a vision so beautiful that it can only live in the mind. Someone is thinking of the way your breath escapes your lips when you are touched. How your eyes close and your jaw tightens with concentration as you give pleasure a home. These thoughts are saving a life somewhere right now. In some airless apartment on a dark, urine stained, whore lined street, someone is calling out to you silently and you are answering without even being there. So crystalline. So pure. Such life saving power when you smile. You will never know how you have cauterized my wounds. So sad that we will never touch. How it hurts me to know that I will never be able to give you everything I have." 

-henry rollins

Viskārdinošākā ir tā mīlestība, kurai nav izredzes īstenoties. Visu mūžu tu domāsi par tiem agrāk pateiktajiem - nē -  vai ardievu, un tu nebūt tos nenožēlosi, bet tā nerealizētā iespēja vienmēr pastāvēs kaut kur visumā. Un ar to pietiek, lai neaizmirstu.

Visvilinošākā ir tā mīlestība, kuru tu jūti caur saviem pirkstu galiņiem un strauji joņojot tavās dzīslās, līdz bilde zaudē krāsas un ausīs skan tikai tu-duh tu-duh, un šie sirdspuksti nebūt nav tavi un nopūtas arī nē. Un tikai pēc skaņas tu atrodi meklēto un tikai tauste tevi satur realitātē. mīlestība, kurā var aizmirsties.

#18 tēli

Some things, however, are true no matter how hard you might try

to block them out, and a lie is always a lie,

no matter how prettily told. Some doors, once they’re opened, 

can never be closed again, just as some trust, once it’s been lost,

can never be won back. 

Alice Hoffman, Blue Diary

Es zinu, ka kopā ar  svešiem cilvēkiem es reizēm pietēloju. Tas tēls, kuru atveidoju man tik ļoti nepatīk, ka reizēm brīnos, kāpēc tā. Tas laikam ir sava veida aizsardzības mehānisms, kā hameleons maina krāsa, mēs mainām tēlus. Un dažreiz vienīgais, ko Tu tajā brīdī gribi, ir lai kāds tuvs cilvēks satver tevi rokās un nelaiž prom, vienkārši nelaiž nekur līdz pasaule iegūst savas īstenās krāsas un smaids, kas rotā seju ir no tiesas īsts. 

# 17 blue

"Viss būs kārtībā, jo beigu beigās tam tā ir jābūt. Un kad debesis sagrūs mums virsū, zini, ka izmirksi tikai zilos toņos, un tā nebūt nav katastrofa."

Pasaule ir skaista, un tāda tā vienmēr būs, tāpat kā katram cilvēkam, ko satiksi būs cits stāsts stāstāms. Un ja tu esi pacietīgs klausītājs, tad Tavā dzīvē ienāks tik daudz brīnumu un piedzīvojumu un krāsas, daudz krāsas. Mēs visi sākam no nulles, tik kas iet tālāk neviens skaidri nezina. Tāpēc dodies, tur kur Tava sirds tevi ved un dalies savā stāstā ar visiem, kas gatavi klausīties, jo, kas kādam realitāte, citam vien sapnis.

“That’s all we are — just stories. We only exist by how people remember us, by the stories we make of our lives. Without the stories, we’d just fade away.”

—	Charles De Lint

# 16 Light

Galvenais, lai Tavas acis smaida. Viss pārējais seko pēc tam.

I'm saying that I'm a moody, insecure, narrow-minded, jealous,

borderline homicidal bitch, and I want you to promise me

that you're okay with that, because it's who I am,

and you're what I need.

Jeaniene Frost

#15 romantisms

Aiz apsnigušiem kalniem, bezgalīgi zilām debesīm un putu baltiem mākoņiem es atradīšu sevi. Ar katru savu elpu es ievilkšu gaišumu un pasauli, ar katru izelpu izelpošu visu tumšo, tukšo un bezjēdzīgo, līdz paliks tikai un vienīgi mana dvēsele. Es un vienīgi es.

Aiz brīnumaini zaļajām ielejām un nenogurdinoši garajiem tuksnešiem es atradīšu savu sapni. Es atradīšu cerību, ticību un savu personīgo brīnumu. To kā gaismiņu noglabāšu savā sirdī, lai silda pat tad, kad stāvu caurvējā.

Un nebīstoties no nezināmā es iešu meklēt Tevi. Mācīšos staigāt pa ūdens virsmu, aizskart debesis un iemīlēt mēnesi. Tādā brīvībā es atradīšu kāroto. Un tad viss atkal mainīsies.

Un es radīšu spēku cerībā, ka tālāko ceļu mēs iesim kopā.

#14 ceļš

***

Vasara tik spēji beidzās, vai man tik tā šķiet? Vēl nesen bija tik karsts, ka pat īsākie svārki traucēja, bet nu jau jakas mugurā un rociņas salst. Skumji. Man patika šī vasara. No sirds.
Es ceru, ka arī tev šī bija pasakaina vasara.

Un skola sākas. Heh. Pēdējais pirmais septembris, kas būtībā neko daudz nenozīmē, ne ar ko neatšķiras. īstenība Tev deguna priekšā ir nolikts viens gads, viens gads, kurā tu izlem, ko tu gribi darīt ar sevi, savu nākotni, ar savu dzīvi. Tas tak ir nopietni vai ne? Tas biedē, ne? Bet klausies, dzīve nebeigsies ja mēs pieņemsim nepareizo lēmumu, un kaut kad pusceļā atradīs kaut ko, kas mūs piesaista daudz vairāk, hell no, laikam nav nozīmes, galvenais, ka meklētais tiek atrasts. Mēs esam jauni, mums nekur nav jāsteidzas.
Tāpēc izbaudi šo gadu no sirds. Pēdējais gads kopā ar taviem klasesbiedriem, draugiem, jo pēc gada - velns viņ zin kur tie visi būs aizlidojuši. Dari lietas, kas tevi iepriecina un caur tām tu arī atradīs savu ceļu, kas ejams. Vismaz es tam ticu.

#13 ņamma

Es dievinu vasaras debesis. Es esmu iemīlējusies vasarā un saproti to kā tīk.
Tu esi pamanījis, ka mākoņi dažreiz ir kā milzīgs kalns ar putukrējumu, kur vienīgais kas trūkst ir sārts ķirsītis tā virspusē? Ik pa laikam mani pārņem vēlme un sapnis - būt tur, augšā, sēdēt uz mākoņa maliņas un izbaudīt, dzīvot, patvērties, elpot .. Jādomā, ka tur ir realizējams ik viens sapnis, ikviena vēlme. Un pat, ja es nezinu vai pilnīga gribas brīvība ir pozitīva , tad es pavisam noteikti zini, ka vēlos tur atrasties kopā ar Tevi ēst mākoņus ar karotēm kā mozzarellu un ar mīlestību audzēt saulesstarus kā visgardākās zemenes.
Uzdrīksties sapņot.

#12 Nakts

Diezgan ironiski cik ļoti mēs mēdzam pieķerties ne tikai cilvēkiem, bet lietām. Vakar biju uz Viņa krustmeitas 8 gadu jubileju, pilns ar mazām meitenītēm, troksnis un smiekli, tik sen nebiju bijusi tādā atmosfērā, bet nu stāsts ne par to. Vienas spēles laikā, kurā es sazin kā biju nokļuvusi krimināļa lomā viena no mazajām meitenītēm ieķērām manās biksēs un nelaida vaļā, pēc brītiņa bija tāda nodevīga šviiiik skaņa un mana sirds salecās, bet par laimi biksēm nebija ne vainas. tad meitenīte izdomāja, ka bikses nav pietiekami labs veids, kur pieķerties un viņa ieķērās manā kaklarotā. Viens īss brīdis un viņa smejoša lec prom un viņas rokās ir mana mīļotā zvaigzne, ķēdīte saplēsta karājās man ap kaklu un uz brīdi man šķita, ka mana sirds apstājas. Muļķīgi, bet tā rotiņa man ir ļoti mīļa, tik pat mīļa kā cilvēks, kas to uzdāvināja un es nekad nebiju apsvērusi domu, ka viņa varētu pazust, kad tā meitenīte izlaiž manu zvaigznīti no rokām ārā un viņa nokrīt garajā zālē es pamiru. Tajā rotiņā glabājas daudz svarīgu un mīļu atmiņu, daudz smieklu un asaru, tajā rotiņa ir daļa manas bērnības, manas tagadnes un nākotnes. Es viņu atradu, pat ne pēc tik ilgas meklēšanas un atvieglojums bija tik grandiozs, ka es gandrīz noģību. Paldies Viņam, jo Viņš uzreiz juta pārmaiņas manī un spēle tik pārtraukta.
gribētos pieteikt, lai nepieļaujiet manas kļūdas un neļaujiet sev pieķerties lietām, bet es to nedarīšu. Dzīvojiet tā, lai jūsu lūpas un sirdi rotātu smaids, viss pārējais ir pupu mizas.
Laikam muļķīgi no manis bija kaut ko tik svarīgu ņemt līdz uz mazu bērnu svinībām. Bet nu tas man tikai atgādināja, cik ļoti man svarīgs ir saulestariņš, un cik ļoti es pēc viņas ilgojos. Bet nu tas laikam būs mūsu noslēpums. Nestāsti nevienam.

#11 Vakara dziesma

Vakar braucu no darba mājās ar riteni, un pa ceļam es sastapu, kādu patiesi burvīgu večuku. Manās ausīs nebija mūzikas, jo telefons bija izdomājis, ka laiks dusai, man bija mazliet sabojāts garastāvoklis, jo vadītāja izteica šādu tādu nepatīkamu komentāru, visā visumā es biju mazs pūķēns uz riteņiem. Un tad netālu no mājām es braucu garām kādai večuku kompānijai, protams, visi jau bija mazliet iereibuši un iepriecināti, bet ne tas bija tas, kas pievērsa manu uzmanību. Viens no večukiem skaļā balsī dziedāja, dziedāja mazliet skumjā un ilgpilnā balsī par to cik skaista bij jaunība, kas nenāks vairs. Viņš dziedāja diezgan iešķībi, bet tam nebija nemazākās nozīmes, jo vakara gaisotne tā dziesma izklausījās brīnumaina. Un, lai arī balss bija skumja viņa acu skaties pauda to, ka tā īsti viņš šajā dzīvē neko nenožēlo. Šī vecā latviešu melodija uzbūra smaidu uz manām lūpā, un uzlaboja pašsajūtu.
Man interesētu, kādu dziesmiņu tu dziedi, ka alkohols asinīs ir mazliet vairāk kā vajadzētu? Un cik patiesi tā atspoguļotu tavas šī brīža izjūtas.

#10 Aizsargvalnis

Ir diezgan grūti, ja kāds no tuvākajiem cilvēkiem dzīvo daudzu simtu kilometru attālumā. Ir diezgan grūti, kad viņa balsi var dzirdēt tikai pa retajām skype sarunām, kurās ir jālādē laika joslu starpība un jādievina modernās tehnoloģijas un iespējas, ko tās paver. Ir grūti, bet ir vērts līdz katrai zemenes sēkliņai 100 %.
Laika kopā vienmēr ir par maz, tāpēc vēlējos Tev pateikt, lai esi uzmanīgs. Nesaki jā, ja tu nevari pateikt nē. Nepieļauj manas kļūdas. Lūdzu, paturi sev apkārt cilvēkus, kam tu patiesi rūpi, lūdzu, esi kopā ar cilvēkiem, kas tev no sirds patīk, nevis ar tiem, kas gluži vienkārši pagadās blakus un pamet kaulu, kad esi izsalcis. Lūdzu, saudzē sevi. Mīli sevi. Uzticies sev.
Ja ne, uzticies man. Uzticies man, kad es saku, ka Tu esi pelnījis labāko.

#9 pēc karstuma

"Heh, Tev nav man jāatvainojas."


Bet ir. Bet ir. Tik ne par to, ko tu domā, vai teiksim tā - mazliet savādāk. Piedošanu es lūdzos par to, ka nekad nebūšu viena no tām meitenēm. Mani smiekli reti kad būs skaļākie telpā un ne vienmēr atradīšu kaut ko kopīgu ar katru no taviem draugiem. Es neesmu zelts un bieži vien cienīšu apkārtējos vairāk par savu vēlmju piepildījumu, vai tavu, un citreiz iespējams pilnīgi otrādi un lai arī cik dīvaini tas būtu,Tev tas ir jāsaprot. Es negulēšu svešā gultā bez atļaujas un nečiepšu paslēpšanai citu alus pudeles. Nu es es neesmu tā meitene, un ceru, ka tu to saproti, un vairāk es to nepieminēšu, jo, ja ne, tad ne.
Bet es tavu labklājību turēšu augstāk par savējo, tavu sirdi tuvāk dvēselei nekā jeb ko citu. Lai arī cik auksti man būs es nekad neatņemšu Tev visu segu un vienmēr pacienāšos ar pēdējo alus kausu. Es... es gluži vienkārši pārāk daudz domāju un tu pārāk reti esi klāt, lai to izkliedētu.

#8 Nepacietība

So, mani mīļie, rīt jau ir Līgo vakars! Es nezinu kā Jūs, bet es šogad nepacietīgi gaidīju Jāņus un liekas mazliet nereāli, ka tie nu jau ir klāt. Jēej!
Kur Tu svinēsi šos brīnišķīgos šašlika cepšanas, pāri ugunskura lēkšanas un alus dzeršanas svētkus? Nu, lai arī kur Tu tos svinēsi es novēlu Tev brīnišķīgi pavadīt Jāņus. Lai tavs alus kauss ir mūžam pilns un mūžam gards un pats galvenais, lai blakus ir Tev tuvi un mīļi cilvēki ar ko saskandināt šo alus kausu, lai lecot pāri ugunskuram vari izbaudīt to foršo adrenalīna uzplūdu un to sajūtiņu, ka dzīve ir varena, lai Tavs Jāņu vainags ir Tava košākā rota. Izbaudi Jāņus, izbaudi vasaru un vēlāk ... vēlāk pastāsti kā Tev tas izdevās.

#7 šaubas

Šķiet, ka ikvienam dažreiz uznāk tās nelāgās domas par to, ka mēs nekam nederam. Un ar to es domāju visus `es neesmu pietiekami atjautīga`, `es neesmu pietiekami pievilcīga` un `es neprotu pietiekami labi gatavot ēst`. Un es zinu, ka cilvēks sevis pārmetumos īsti neklausās apkārtējos, bet ja nu mana frekvence pēkšņi ir paplašinājusies tad es vēlos, lai Tu zini, ka Tu man patīc. Un es nedomāju šos vārdus to bērnībā iegūtajā nozīmē, kad tos veltam pirmajam puisim, kas padalās ar spēļu mašīnīti, bet gan no sirds uz sirdi - Tu man patīc kā cilvēks, kā draugs, kā laika biedrs, jo savādāk tak es tā nenopūlētos vai ne? un, lai arī kā dzīve dažreiz saputrojas, un, lai arī cik sūdīgus lēmums Tu šķietami pieņem, tie ir Tavējie un citu Tev nav. Sliktāk ir tad, kad tu pamani, ka neesi pietiekami Tu pats, bet tas nu ir mazliet neiespējami.. kas cits gan Tu vari būt?

#6 Atzīšanās

Tev ir lieliska spēja padarīt visu nopietno nenopietnu un visu nenopietno nopietnu. Es apbrīnoju to Tevī.
Šī īpašība lieliski spēj man likt pazaudēt pamatu zem kājām.

#5 Pilnmēness diena

Šodiena bija viena no tām dīvainajām dienām, kad viss notiek pilnīgi negaidīti. Un es mēģinu izspriest vai tā bija labi dīvaina, vai slikti, bet nu nekādi nesanāk. Jau  no paša rīta sliktam notikumam seko labs un tad otrādi. Tā kā pāri ceļam pārgājis melns kaķis un pēc dažām stundām ejot uz mājām es par to atceros un, lai arī man nav kur nelaimītei ielīst, drošības pēc - tpu, tpu, tpu un tuk, tuk, tuk, un pretī nāk kaimiņš, kurš vienmēr pīpē tās smaržīgās cigarillas  un skatās uz mani apmulsis un smaida. Mēs bērnībā spēlējām mašīnītes kopā, tāpēc vienmēr esmu zinājusi, ka viņš mani uzskata par mazliet dīvainu, bet šodien tas bija mazliet savādāk. Viņa acu skatiens bija uzmundrinošs un saprotošs un es nezināju raudāt vai smieties.Un tas nav viss, nebūt ne, bet domāju, ka pārējie piedzīvojumi pagaidīs, esmu pārgurusi.
 Lūk, tāda bija mana diena. Viscaur savāda. Gluži manā stilā.

#4 Gerberas un neļķe

You've gotta hope that there's someone for you

As strange as you are

Who can cope with the things that you do

Without trying too hard *

Pasaulē ir tik daudz skaistu cilvēku, skaistu vārdu un stāstu, ka dažreiz šķiet, ka nu ir viss, visu, ko pasaulē ir iespējams piedzīvot - kāds jau to ir izdarījis. Miljardiem cilvēku un es vienīgā šajā mazliet absurdajā un smieklīgajā situācijā? Ko, nu, stāsti, tā nevar būt.

Bet tomēr.

Naktī Tu paveries zvaigznēs un .. un zini, ka dažādie stāsti nevar `beigties`, tie nav saldējams Tavā ledusskapī vai saldētas zemenes manējā. Katrai zvaigznei taču savs ceļš ejams. Tā pat arī Tev. Un tas ir Tavs lēmums - kā veidot savu dzīves stāstu. Tavās rokās ir spēks to attīstīt par ko vien Tu vēlies - komēdija, traģēdija, melodrāma vai romantika - lai arī ko Tu izvēlēsies, esmu pārliecināta, ka spēsi to pasniegt ar grāciju. Es esmu te, lai klausītos.

Tā doma par to, ka pasaule ir gatava mūsu vārdiem, mūsu neprātīgajiem piedzīvojumiem, smiekliem un asarām, ir mazliet veldzējoša.

You've gotta know that there's more to this world

Than what you have seen

Because we all have limited view

Of what we can be *

*Jon Brion - "Here We Go"

#3 Ticu, ticu

„Kam tu patiesi tici?” viņš dusmās jautāja.

Apbrīnojami, kā viņš bez piepūles spēja aizskart vissāpīgākos tematus manā dvēselē. Jā, Evit, kam tu tici? Kam tu, sasodīts, tici? Vai Dievam debesīs vai liktenim? Vai fejām un Ziemassvētku vecītim? Kam?

Šis temats manā galvā tika malts un malts tik bieži, ka cerība uz atbildi jau sen bija zudusi. Es zināju, ka pirmkārt, manas domas aizklejos uz pasaulē valdošajām netaisnībām, ciešanām un nežēlībām, kas manu cerību uz Dievu padarīs par muļķīgu. Nevarētu teikt, ka tas to izdzēsīs pavisam, nezinu kāpēc, varbūt dēļ tā, ka pasaulē ir tik daudz cilvēki, kas tam fanātiski tic.

Liktenis? Brīnumi? Nejaušības? Es nezinu! Es neesmu droša.

Liktenis man asociējas ar zaļu bļodiņu, kas atrodas virtuves tālākajā plauktiņa, neviena neizmantota, veca un nemoderna. Mana tēva brāļa bļodiņa. Mana vienīgā atmiņa par viņu. Kādā pavisam savādākā bļodiņā tika ieliktas pupiņas, kad viņš pēc apciemojuma devās prom, tolaik man varēja būt kādi 4 gadi, un nākošreiz, kad viņš ieradās, manuprāt, pēdējo reizi, kad viņš ieradās, viņam līdzi bija šī zaļā māla bļodiņa. Toreiz neviens neiebilda, neviens neteica, ka tā nemaz nav mūsu, varbūt neviens cits to arī nepamanīja. Un tad viņš vairs nebija. Es nezinu kā, kāpēc, bet tā nu tas bija. Un tā zaļā bļodiņa bija viss, kas atlicis. Laikam ejot viss ieritēja savās vietās, bet tā bļodiņa vēl joprojām atradās pirmajā skapītī pirmajā plauktiņā. Ikreiz to ieraugot mani pārmāca bailes un skumjas. Es bijos par to, ka tā atgādinās tētim brāli, to, ka viņš vairs nav blakus. Un tad kādu dienu tās vairs tur nebija. Es cerēju, ka tas nozīmē, ka ar viņa nāvi tētis ir samierinājies. Kur tur ir liktenis, ej nu sazin’, bet tas ir mans priekšstats par to.

Brīnumi? Cilvēki tiem tic, jo tā tie iemājo cerību. To ir grūti formulēt, bet man ir mazliet bail tiem ticēt. Iespējams, ka man ir bail ticēt kaut kam ar visu savu būtību, jo tas ir vēl viens veids kā tikt pieviltai. Un brīnumi. Vai gan ir brīnums, kas šis pagājušogad tik novītušais augs šogad ir tik atspirdzis un ziedošs? Iespējams, ka tā domāt ir gluži vienkārši vieglāk.

„Nu?” viņš urdīja. Es nopūtos. Biju aizmirsusi cik ļoti viņam nepatīk šādi klusumi. Man nebija atbildes, tieši tāpēc pateicu to, ko es biju konstatējusi sen, sen atpakaļ un bija vispatiesākais, ko es varētu teikt, lai arī cik bērnišķīgi tas neskanētu.

„Es ticu Ziemassvētku vecītim.” Pēc brīža apdomājusies piepildu „Un arī Lieldienu zaķim.”

#2 helikopteris

Es vēlos šovasar izlēkt ar gumiju. Tā es tikko izdomāju. Un vasaras beigās uztaisīt tetovējumu. Jā. Tas būtu lieliski.
Vēl es, protams, vēlētos izbraukt ar helikopteri un kaut kur debess augstumos satikt Mīļumu.. Ah, cik tas bija sen, un es vairs nemaz neatceros, kur atradās tā poga, kas bija paredzēta speciāli viņam. Ja arī tu nesaproti vai vairs neatceries, nepārdzīvo. Tie laiki nu vairs ir tikai patīkamas atmiņas, kuras viegli silda sirdi, kad tiek atvērtas. Nu tu taču zini, tev pašai/m tādas ir..

#1 Z un M

Es vairs nespēju izskaitīt, cik reizes es šorīt esmu pārbaudījusi savu telefonu pēc jaunām vēstīm no tevis, bet to kā nav, tā nav. Tu laikam vēl guli. Bet es esmu te un ilgojos.
Zelta maliņa. Man ir laiks sev, tik daudz, daudz laika sev vienai, ka pat nezinu, ko ar to darīt. vajadzētu pamācīties autoskolai, bet ir tik skaista diena.. Varbūt saldētas zemenes? O! Es atceros, ka mamma vakar nopirka arī to gardum gardo sieru, kā viņu tur sauca.. jā, Mozzarella! Hei. Guli, mīļais, ar mani nu viss ir kārtībā.