Mums būs mazs rūtains pārklājs, ko uzklāt uz zemes un grozs pilns ar gardumiem. Kaut kur fonā skanēs viegls roks un mūsu mīļākās dziesmas, un dziedāsi Tu, jo tā būs skaistāk (un tā mēs neaizbiedēsim nabaga putnus, kas čivinās tepat pie auss). Rīgas centrs, Pļavnieki vai galīgi lauki, vienalga, tur būsim mēs un es Tevi mīlēšu ar katru elpas vilcienu un katru zemenes kumosu.


Sunday, December 4, 2011

Atkal skotos uz lidmašīnām un domāju: "Paņem mani līdz."

Man gribas kaut kur aizbraukt.
        Man gribās sniegu, pikošanos un sniegavīra celšanu( bet tādu īsto ar burkānu deguna vietā un podziņām mētelītī). Man gribās klusu vakaru pie kamīna, karstvīnu un mieru sveču gaismā. ( Gluži kā no Turn Around videoklipa ar tiem kolosālajiem suņiem, tikai ar Jumi vēl pa vidu). Man ir apnicis uztraukties par to vai mans puisi nav piedzēries apmaldījies kaut kur mežā starp Lielvārdi un Lēdmani, vai uztraukties par to, lai kasē nebūtu iztrūkums manas algas izmērā. Gribās ... īstus Ziemassvētkus.

      Labi... atzīstos arī pludmale, saule un mojito man kārdina. Basa kājas, smiltis un īsi svārki. Dejas nakts karstumā un trakas peldes ik pēc stundas. Vai arī ūdensmotocikli! Oh, tas būtu kolosāli. Šurpu turpu, vējš matos.
Hmm, kāpēc gan ne?
Ak jā.
Sesija.