Es vēlētos, kaut cilvēki beigtu jautāt, vai es spēšu aizbraukt un atstāt visu aiz muguras. It kā mana mugura būt tik liela un plaša, lai visu aiz tās paslēptu. Nu nav tā. Kaut ko es būšu spiesta ņemt līdz un kaut kas paliks te, lai gaidītu manu atgriešanos. Tā es ceru. Un ne jau pat attiecībām es tagad runāju, bet par visu, visu manu dzīvi. Bet tas jau cilvēks vairs neinteresē, interesē tikai mīlestība.
Tad nu klausies.
manā galvā dzīvo trīs tēli - meitene, kas brauc prom, zēns, kas paliek, un draudzene, kas palīdz. Trīs dažādi sižeti un trīs dažādas beigas. kurš piepildīsies - nav manā ziņā lemt. Tā es izdomāju. Un galu galā,var jau būt, ka es nekur neaizbraukšu un palikšu tepat, mājās. Cik garlaicīgi, ne? Bet cik patiesi. Jo, lai arī kur es būtu, mājās es kādreiz atgriezīšos.
No comments:
Post a Comment