Mums būs mazs rūtains pārklājs, ko uzklāt uz zemes un grozs pilns ar gardumiem. Kaut kur fonā skanēs viegls roks un mūsu mīļākās dziesmas, un dziedāsi Tu, jo tā būs skaistāk (un tā mēs neaizbiedēsim nabaga putnus, kas čivinās tepat pie auss). Rīgas centrs, Pļavnieki vai galīgi lauki, vienalga, tur būsim mēs un es Tevi mīlēšu ar katru elpas vilcienu un katru zemenes kumosu.


Saturday, March 26, 2011

# 44 A plead

Es nekādīgi nevaru saprast, vai lietas, kas notiek, notiek uz labu, vai tieši otrādi - vienai nelaimei seko otra. Vai tam visam ir mani jāmotivē? Jo tavu attieksmi es nevaru paciest ne minūti ilgāk. Es neesmu stulba un tev neizdosies man ieskaidrot pretējo. Vairs ne.
Nju pasakiet man, mīļie, kā cilvēkam, kuru tu mīli un cieni un nekādā gadījumā nevēlies nodarīt pāri, likt saprast, ka - laiki mainījušies. Nu nav man 13 gadi. Un pat tad...
Uzticies man, lūdzu.

No comments:

Post a Comment