Atmiņai

Vienu no mūsdienu labākajām jaunajām rakstniecēm tik šķietami patiesi aprakstīja attiecības.
Mēs visi atceramies to brīdi kad iepazināmies, to brīdi kad sajutām šķietamo lielo mīlu. Un to brīdi mēs sevī saglabājam kā momentuzņēmumu, ko ikreiz, kad paliek vientuļi, mēs apskatām - jā, tāds viņš izskatījās mūsu pirmajā tikšanas reizē, jā, tādā vīrietī es iemīlējos. Un īstenībā šis momentuzņēmums ir tas, kas traucē. Jo cilvēki mainās. Vienmēr. Savādāk nevar. Un jā, pēc gada tas pārdrošais vīrietis, kurā tu iemīlējies, ir palicis mierīgāks, un jā tas ir savādāk, un jā tas nepierastāk, un tu kaut kādā veidā vairs nejūties ērti viņa klātbūtnē, un kaut kas visu laiku nav kārtībā, un visu laiku ir strīdi, un viss šķietami brūk. Un tad tev paliek tikai divas iespējas - uzņemt jaunu foto, vai gluži vienkārši laist viņu vaļā.