Šodiena bija viena no tām dīvainajām dienām, kad viss notiek pilnīgi negaidīti. Un es mēģinu izspriest vai tā bija labi dīvaina, vai slikti, bet nu nekādi nesanāk. Jau no paša rīta sliktam notikumam seko labs un tad otrādi. Tā kā pāri ceļam pārgājis melns kaķis un pēc dažām stundām ejot uz mājām es par to atceros un, lai arī man nav kur nelaimītei ielīst, drošības pēc - tpu, tpu, tpu un tuk, tuk, tuk, un pretī nāk kaimiņš, kurš vienmēr pīpē tās smaržīgās cigarillas un skatās uz mani apmulsis un smaida. Mēs bērnībā spēlējām mašīnītes kopā, tāpēc vienmēr esmu zinājusi, ka viņš mani uzskata par mazliet dīvainu, bet šodien tas bija mazliet savādāk. Viņa acu skatiens bija uzmundrinošs un saprotošs un es nezināju raudāt vai smieties.Un tas nav viss, nebūt ne, bet domāju, ka pārējie piedzīvojumi pagaidīs, esmu pārgurusi.
Lūk, tāda bija mana diena. Viscaur savāda. Gluži manā stilā.
No comments:
Post a Comment