***
Vasara tik spēji beidzās, vai man tik tā šķiet? Vēl nesen bija tik karsts, ka pat īsākie svārki traucēja, bet nu jau jakas mugurā un rociņas salst. Skumji. Man patika šī vasara. No sirds.
Es ceru, ka arī tev šī bija pasakaina vasara.
Un skola sākas. Heh. Pēdējais pirmais septembris, kas būtībā neko daudz nenozīmē, ne ar ko neatšķiras. īstenība Tev deguna priekšā ir nolikts viens gads, viens gads, kurā tu izlem, ko tu gribi darīt ar sevi, savu nākotni, ar savu dzīvi. Tas tak ir nopietni vai ne? Tas biedē, ne? Bet klausies, dzīve nebeigsies ja mēs pieņemsim nepareizo lēmumu, un kaut kad pusceļā atradīs kaut ko, kas mūs piesaista daudz vairāk, hell no, laikam nav nozīmes, galvenais, ka meklētais tiek atrasts. Mēs esam jauni, mums nekur nav jāsteidzas.
Tāpēc izbaudi šo gadu no sirds. Pēdējais gads kopā ar taviem klasesbiedriem, draugiem, jo pēc gada - velns viņ zin kur tie visi būs aizlidojuši. Dari lietas, kas tevi iepriecina un caur tām tu arī atradīs savu ceļu, kas ejams. Vismaz es tam ticu.
No comments:
Post a Comment