Mums būs mazs rūtains pārklājs, ko uzklāt uz zemes un grozs pilns ar gardumiem. Kaut kur fonā skanēs viegls roks un mūsu mīļākās dziesmas, un dziedāsi Tu, jo tā būs skaistāk (un tā mēs neaizbiedēsim nabaga putnus, kas čivinās tepat pie auss). Rīgas centrs, Pļavnieki vai galīgi lauki, vienalga, tur būsim mēs un es Tevi mīlēšu ar katru elpas vilcienu un katru zemenes kumosu.


Monday, June 28, 2010

#9 pēc karstuma

"Heh, Tev nav man jāatvainojas."


Bet ir. Bet ir. Tik ne par to, ko tu domā, vai teiksim tā - mazliet savādāk. Piedošanu es lūdzos par to, ka nekad nebūšu viena no tām meitenēm. Mani smiekli reti kad būs skaļākie telpā un ne vienmēr atradīšu kaut ko kopīgu ar katru no taviem draugiem. Es neesmu zelts un bieži vien cienīšu apkārtējos vairāk par savu vēlmju piepildījumu, vai tavu, un citreiz iespējams pilnīgi otrādi un lai arī cik dīvaini tas būtu,Tev tas ir jāsaprot. Es negulēšu svešā gultā bez atļaujas un nečiepšu paslēpšanai citu alus pudeles. Nu es es neesmu tā meitene, un ceru, ka tu to saproti, un vairāk es to nepieminēšu, jo, ja ne, tad ne.
Bet es tavu labklājību turēšu augstāk par savējo, tavu sirdi tuvāk dvēselei nekā jeb ko citu. Lai arī cik auksti man būs es nekad neatņemšu Tev visu segu un vienmēr pacienāšos ar pēdējo alus kausu. Es... es gluži vienkārši pārāk daudz domāju un tu pārāk reti esi klāt, lai to izkliedētu.

2 comments:

  1. atceries,ka tādas kā es lasa šito :D
    tici man-vajag mazāk domāt!! vienvārdsakot - mazāk zināsi,labāk gulēsi..tāpat ar domāšanu,mazāk domāsi,mazāk izdomāsi to kaā nav ;) :)

    ReplyDelete
  2. Nu jā, bet reizēm grūti atslēgties :D
    Paldies ;)

    ReplyDelete